Valdībā vērtēs VM mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.-2027. gadam

Valdība šodien vērtēs Veselības ministrijas (VM) sagatavoto mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.-2027. gadam.

Plāna mērķis ir uzlabot sabiedrības veselībpratību, mazināt mātes, zīdaiņu un bērnu mirstību, palielināt agrīnu grūtniecības uzskaiti un veicināt zīdīšanu. Kopumā plānā ietverti vairāk nekā 100 pasākumi seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībā, primārajā profilaksē, skrīningos, pakalpojumu pieejamībā un grūtnieču aprūpē.

Seksuālās un reproduktīvās veselības jomā plānots veidot jaunus izglītojošus materiālus bērniem un jauniešiem, palielinot vecmāšu iesaisti jauniešu konsultēšanā. Viens no mērķiem ir nodrošināt apmācības 70% vecmātēm, kas strādā ar jauniešiem, tai skaitā reģionālajās ārstniecības iestādēs.

Tāpat plānots paplašināt valsts apmaksātu kontracepcijas pakalpojumu saņemšanas iespējas sievietēm, kuras ir pakļautas sociālās atstumtības riskam, un jaunietēm, lai samazinātu nevēlamas grūtniecības gadījumu skaitu.

Tiks paplašināts to sociālajam riskam pakļauto sieviešu un jauniešu līdz 25 gadu vecumam loks, kuriem tiek nodrošināta valsts apmaksāta kontracepcija. Pakalpojums tiks nodrošināts sievietēm reproduktīvajā vecumā ar invaliditāti vai trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusu un sievietēm, kurām pārtrauktas aizgādības tiesības, kā arī jaunietēm no ārpusģimenes aprūpes un pilngadību sasniegušām jaunietēm pēc ārpusģimenes aprūpes līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, - līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Līdz 2027. gadam šo pakalpojumu plānots nodrošināt 6137 attiecīgās grupas pacientēm.

Savukārt vecākiem un topošajiem vecākiem plānots plašāks informatīvais atbalsts. Tiks izstrādāti materiāli par bērna attīstību, miega veselību, zīdīšanu, mutes higiēnu un drošu vidi, kā arī ieviestas atbalsta grupas vecākiem, kuru bērniem ir attīstības vai miega traucējumi. Jaunajiem vecākiem būs pieejamas arī regulāras lekcijas par zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma profilaksi.

Imunizācijas jomā plānots paplašināt vakcinācijas iespējas.

Bērniem no viena gada vecuma tiks nodrošināta valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu, savukārt visiem jaundzimušajiem, tostarp priekšlaikus dzimušiem bērniem un zīdaiņiem ar iedzimtām sirdskaitēm vai bronhopulmonālu displāziju, sezonā no novembra līdz aprīlim paredzēta ilgstošas darbības antivielu deva profilaksei.

Būtiskas pārmaiņas skar arī bērnu profilaktiskās apskates un skrīningus. Tiks pilnveidotas ģimenes ārstu praksē veicamās apskates, sākot ar asinsspiediena mērīšanu no trīs gadu vecuma, elektrokardiogrāfijas veikšanu bērniem sešu līdz septiņu gadu vecumā un kardiovaskulāro risku izvērtējumu ģimenes dislipidēmijas gadījumos.

Plānots arī pilnveidot bērnu redzes un dzirdes skrīningu, ieviest optometristu iesaisti, kā arī digitāli integrēt bērnu augšanas līknes e-veselības sistēmā, nodrošinot bērnu augšanas traucējumu un svara dinamikas noviržu agrīnu diagnostiku.

Veselības aprūpes pieejamības blokā paredzēts paplašināt bērniem pieejamo pakalpojumu klāstu. No 2026. gada tiks uzlabota speciālistu konsultāciju pieejamība un dienas stacionāru pakalpojumi.

Nākamgad mērķis ir nodrošināt sporta medicīnas konsultācijas ap 24 000 bērnu gadā, bet 2027. gadā - 26 000 bērnu.

Tāpat viens no plāna pasākumiem paredz uzlabot briļļu pieejamību bērniem reģionos, līdztekus nodrošinot speciālista konsultāciju un izmeklējumus.

Vienlaikus paredzēts uzlabot asins komponentu pieejamību, paplašināt kompensējamo medikamentu nodrošinājumu un diagnosticēt retas slimības, tai skaitā primāro ciliāro diskinēziju.

Līdztekus VM sola izveidot Bērnu attīstības multiprofesionālās komandas reģionos atbalsta organizēšanai bērniem ar agrīnās attīstības skrīningā identificētiem vairākiem augstiem riskiem attīstībā.

Līdz 2027. gadam plānots, ka Bērnu slimnīcas koordinētā metodiskā vadībā darbu būs uzsākušas četras Bērnu attīstības multiprofesionālās komandas reģionos, primāri 2026. gadā īstenojot pilotprojektu Daugavpils novadā un secīgi 2027. gadā turpinot pilotprojekta īstenošanu pārējos Latvijas novados.

Neauglības ārstēšanāai tiks paplašināts medicīniskās apaugļošanas apjoms, paredzot vairāk nekā divus valsts apmaksātus medicīniskās apaugļošanas mēģinājumus, paplašinot arī pakalpojuma saņēmēju loku. Nākamgad šo pakalpojumu paredzēts nodrošināt 736 pacientēm.

Līdz 2027. gadam plānots ieviest valsts apmaksātas atbalsta konsultācijas pāriem, kuri saskaras ar neveiksmīgu grūtniecības iznākumu.

Tāpat paredzēts no valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt embriju sasaldēšanu un atsaldēšanu, kā arī izveidot vienoto dzimumšūnu donoru reģistru.

Plānots izveidot arī centralizētu, valstiskā līmenī funkcionējošu Dzimumšūnu un gonādu (olnīcu, sēklinieku) audu banku valsts apmaksāta uzglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai gadījumos, kad personai bērnībā vai reproduktīvajā vecumā ir konstatēta smaga slimība, kuras ārstēšana (vai pati slimība) var radīt neatgriezeniskas sekas seksuāli reproduktīvajā sistēmā veselīga bērna radīšanai. Tādējādi iecerēts nodrošināt iespēju nākotnē radīt pēcnācējus pacientiem ar smagām slimībām, kuru ārstēšana vai pati slimība var radīt neatgriezeniskas sekas seksuāli reproduktīvajā sistēmā.

Līdztekus tiks paplašināta vecmāšu loma un plānota mājas vizīšu pilotprogramma. Paplašinot grūtniecības periodā veikto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, paredzēts grūtniecības 12. līdz 14. nedēļā nodrošināt papildu vizīti grūtniecības riska izvērtēšanai un grūtniecības uzraudzības plānošanai.

Ar ģimenes ārsta, vecmātes vai ginekologa, dzemdību speciālista nozīmējumu no nākamā gada tiks nodrošināts perorālais glikozes tolerances tests arī tām grūtniecēm, kuras nav riska grupā.

Līdztekus ar nozīmējumu no 2027. gada būs iespējams veikt žultsskābju noteikšanu sievietēm ar intrahepatisko holestāzi. Nākamgad arī plānots veikt trešā trimestra papildu ultrasonogrāfiskos izmeklējumus 4838 grūtniecēm.

Vienlaikus plāna pasākumi vērsti uz to, lai nodrošinātu valsts apmaksātu medikamentu pieejamību, tostarp mazmolekulāros heparīnus un intravenozo dzelzi un citus preparātus grūtniecēm.

Tiks pilnveidoti un nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi pēcdzemdību periodā iegurņa pamatnes disfunkcijas profilaksei un ārstēšanai pēcdzemdību periodā. Savlaicīgai iegurņa pamatnes disfunkcijas problēmu risināšanai tiks ieviesta viena papildu ginekologa konsultācija ar starpenes sonogrāfisku izmeklējumu sešas līdz astoņas nedēļas pēc dzemdībām ar turpmāku multidisciplināru speciālistu izvērtējumu.

Paralēli tiks pilnveidota dzemdību palīdzības kvalitātes uzraudzība, pārskatītas prasības dzemdību nodaļām, ieviesta pacientu pieredzes mērīšana, kā arī pilnveidota medicīniskā dokumentācija - mātes pase, dzemdību vēsture un izmeklējumu apraksti kļūs digitāli pieejami visās ārstniecības iestādēs.

Jaundzimušo aprūpē plānots pilnveidot pārvietošanas sistēmu, nodrošinot B hepatīta imunoglobulīna ievadīšanu jaundzimušajiem ar augstu B hepatīta infekcijas risku, kā arī izveidot vienotu jaundzimušo transportēšanas dokumentāciju.

Vērtēs arī iespēju nodrošināt Mātes piena bankas pieejamību visā valstī.