Lucavsalas, Zaķusalas un Andrejsalas attīstība

Rīgas salas ir unikāla parādība. Tās ļauj pilsētas centrā attīstīt privātās apbūves zonas, kā tas notiek Ķīpsalā, censties pārveidot salu kā mākslas bohēmas aizsargājamo teritoriju, kā tas tiek plānots Andrejsaļā, vai izveidot pilsētas pludmali, kā tas notiek Lucavsalā. Neskarta oāze vēl aizvien ir Zaķusala ar vienu no augstākajiem televīzijas torņiem Eiropā. Kas notiks ar šīm un pārējām salām, intervijas turpinājumā portālam Rīga.lv pastāstīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

- Rīga var lepoties ar lielām gleznainām salām Daugavā. Ķīpsalas liktenis, kā redzams, lielā mērā jau izlemts. Bet kā tālāk attīstīsies Lucavsala, Zaķusala, Andrejsala? Vai mēs izmantojam „salu” potenciālu?

- Lucavsala ir ieņēmusi rekreācijas stūrīša nišu. Tiek veidots atpūtas parks, ierīkota labiekārtota un rīdzinieku vidū ļoti populāra pludmale, darbojas bērnu rotaļu laukums. Šeit jau notiek arī daudzi kultūras un izklaides pasākumi. Un ir ļoti svarīgi, lai pilsētā tāds objekts būtu.

Ar Zaķusalu saistīti ļoti nopietni attīstības plāni. Attīstītāji paredzējuši veidot dzīvojamo zonu vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju – arī ģimenēm. Tur veidosies vide, kurā dzīvos ģimenes ar bērniem. Lai gan, protams, mums ir skaidrs, ka Zaķusalas apbūve ir liels izaicinājums. Šobrīd tur nav transporta infrastruktūras, ļoti manāmas arī laikapstākļu iezīmes, piemēram, spēcīgs vējš – brāzmas šajā salā ir stipri jūtamas. Domājams, ka televīzijas tornim nāksies iziet renovāciju un atkal kļūt par pievilcīgu tūrisma objektu. Kopumā Zaķusalai jākļūst par ļoti interesantu objektu, un šajā gadījumā pilsētai vajadzēs sadarboties ar attīstītājiem un pilnveidot infrastruktūru, tostarp transporta infrastruktūru.

Savukārt Andrejsalas ambīcijas ir nedaudz pieklusušas. Savulaik tika vizionēti komercplatību un mājokļu būves projekti, taču pašlaik tie atrodas gaidīšanas režīmā – pagaidām investori klusē. Andrejsalā visa zeme praktiski ir privātīpašums, tādēļ pilsēta nevar ietekmēt šīs teritorijas attīstību.