Elektromobilitāte Latvijā - ambiciozi plāni Ziņas

Elektromobilitāte Latvijā - ambiciozi plāni

Ceturtdiena, 3 jūnijā, 2021

Elektroauto. Drošs, dinamisks, ekonomiski izdevīgs un videi draudzīgs. Attīstoties elektroautomobiļu tehniskajām iespējām, tā vairs nav tikai nākotnes vīzija, bet realitāte. Kā veicas pāreja uz videi draudzīgu elektrotransportu, kādas pārmaiņas skars kā privātos auto lietotājus, tā arī valsts un pašvaldību iestāžu autoparkus, ar kādu valsts atbalstu varēsim rēķināties, kāda ir līdzšinējā pieredze? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem varēja rast atbildes, piedaloties Elektrum Energoefektivitātes centra 26. maija rīkotajā bezmaksas vebinārā “Cik strauji elektromobilitāte ienāk mūsu ikdienā?”.

Ambiciozi plāni


Viens no veidiem, kā parūpēties par mūsu planētas nākotni, ir siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju apjoma samazināšana. Savukārt viens no būtiskākajiem šo gāzu emisijas avotiem ir transports. Statistikas dati liecina, ka 2018. gadā Latvijā 28,6% no SEG emisijām radīja tieši transports.


Eiropā ir noteikti visai ambiciozi SEG emisiju samazināšanas mērķi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs skaidroja, ka līdz 2050. gadam paredzēts sasniegt klimatneitralitāti un to apņēmusies arī Latvija. Tas nozīmē, ka SEG emisijas attiecībā pret to piesaisti ir nulles līmenī. Savukārt 2030. gadā SEG emisijas jāsamazina vismaz par 55%, salīdzinot ar 1990. gadu.


“Transporta sistēmas mums būs jāpadara ilgtspējīgākas – tām būs jābūt daudz pieejamākām, veselīgākām un tīrākām salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Svarīgi šajā ceļā nevienu neatstāt aiz muguras, nodrošinot to, ka šī pāreja sabiedrībai ir pa kabatai,” tā Artūrs Toms Plešs.


Statistika liecina, ka 2017.  gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 252 elektrotransportlīdzekļi, savukārt šī gada 1. janvārī – 1248. No kopējā transportlīdzekļu skaita uz 2021. gada 1. aprīli 67,3% darbina ar dīzeļdegvielu, 27% – ar benzīnu, 5,5% – ar kādu no gāzes veidiem un to hibrīdiem un tikai 0,2% ir elektroauto un to hibrīdi. Tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu vidējais vecums kravas auto – 11,65 gadi, vieglajiem auto – 13,88 gadi, autobusiem – 11,44 gadi.


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno īstenot atbalsta pasākumus zemu emisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, jo jau ilgāku laiku Latvijā ir pie­ejams specializēts finanšu instruments – emisijas kvotu izsolīšanas instruments, kas vērsts tikai un vienīgi uz klimata politikas mērķu sasniegšanu.


Šobrīd plānotais finansējums ir 10 miljonu eiro apmērā, kas varētu būtu pieejams no 2022. gada sākuma līdz 2023. gadam, paredzot subsīdijas jaunu elektrotransportlīdzekļu iegādei 4500 eiro apmērā, 2250 eiro lielas subsīdijas lietotu elektrotransportlīdzekļu iegādei un tikpat lielu atbalstu “plug in” hibrīdauto iegādei. Atbalsta gala saņēmēji būs privātpersonas – iedzīvotāji, valsts un pašvaldību iestādes, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.


Mīti un realitāte


Lielākā daļa SEG emisiju, ko rada transportlīdzekļi, rodas pilsētās. Pilsētplānotājs un VEFRESH direktors Viesturs Celmiņš vebinārā skaidroja, ka elektroauto uzlādes infrastruktūra attīstās pietiekami strauji un uzlādes staciju ir simtiem. Īpaši bagātīgi ir aprīkots Rīgas reģions.


“Jebkurš cilvēks, kam ir autovadītāja apliecība, zina, ka katrs brauciens ir jāplāno. Tomēr mīts par elektroauto “neparedzamību” pašlaik ir viens no galvenajiem, kas attur no šāda auto iegādes. Vēl viens mīts, ka nepieciešamas galvenokārt ir ātrās uzlādes stacijas. Taču šis pakalpojums nav tik būtisks kā, piemēram, ekspress ķīmiskā tīrītava. 95% no visa laika mūsu transportlīdzekļi ir dīkstāvē. Kopējais braukšanas laiks vairumā lietotāju dienā ir stunda, maksimāli pusotra.


Vēl viena realitāte – 2/3 iedzīvotāju dzīvo pilsētu mikrorajonos. Tiek uzskatīts, ka auto var uzlādēt pie lielveikala vai privātmājas. Tas ir nepareizs domāšanas virziens. Ir jādomā, kādas būs šīs uzlādes iespējas daudzdzīvokļu namu pagalmos,” tā Viesturs Celmiņš.


Speciālists arī uzsvēra, ka ir vairākas problēmas, ar ko nākas saskarties elektroauto īpašniekiem jau tagad. Tās ir uzlādes ierīces un lietotnes, kuras nav intuitīvas, turklāt pirmajās lietošanas reizēs tām nav saprotama darbību secība. Nav savietojamības starp pakalpojumu sniedzējiem.


Kad dīzeļdzinēju ierobežojumi būs Rīgā?


Rīga pievienojusies Parīzes klimata deklarācijai “Pilsētas, kas ved ceļu uz klimata neitralitāti” un Rīgas ambīcija ir kļūt klimatneitrālai jau līdz 2030. gadam. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidroja, ka Rīgas attīstības programmā 2021.–2027. gadam paredzēti vairāki mērķi, kas skar tieši elektromobilitāti. Paredzēts līdz 2027. gadam panākt, ka Rīgā ir uz pusi lielāks riteņbraucēju īpatsvars, par 5% mazāk automašīnu, kas šķērso pilsētas robežu, lielāks sabiedriskā transporta lietotāju īpatsvars, 20% samazinājums transporta radītajām CO2 emisijām. Plānots izveidot zemās emisijas zonu, ņemot vērā nepieciešamību ierobežot emisijas, ko rada dīzeļdzinēji. Šādas zonas ieviešana paredzēta no 2023. līdz 2027. gadam.


Sabiedriskā transporta jomā ir saņemti pieteikumi ar Atveseļošanās fonda (jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma) atbalstu iegādāties 17 bezemisiju pilsētas sabiedriskā transporta vienības (elektroautobusi), izveidot 7 elektroautobusu ātrās uzlādes stacijas, iegādāties 4 zemās grīdas tramvajus. Šiem pieteikumiem vēl jāsaņem akcepts no Eiropas Komisijas. Ja fondā būs pieejami līdzekļi, elektroauto un uzlādes staciju pieteikumu būs vairāk.


“Vajadzību ir vairāk nekā pieejams budžets,” tā Inese Andersone. “Saņemtas rekomendācijas īstermiņā paredzēt elektroauto uzlādes staciju izvietošanu līdz 6% no visām stāvvietām, palielinot intensitāti līdz 20% tuvāko 10 gadu laikā. Jauniem būvprojektiem paredzēt 10% stāvvietas elektrotransportam, savlaicīgi projektējot kabeļu trašu kanālus.”


Elektrum tīkls attīstās


Ar Elektrum elektrotransporta uzlādes tīkla tendencēm, tīkla attīstību un jauniem pakalpojumiem iepazīstināja AS Latvenergo Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis. Tendences liecina, ka jaunu bateriju ražošanas izmaksas samazināsies par 58% līdz 2030. gadam un elektromobiļi kļūs lētāki par iekšdedzes auto, jau sākot ar 2025. gadu. Auto ražotāji tuvākajā nākotnē pārorientēsies uz elektroauto ražošanu. Tāpat valstis plāno daļēji vai pat pilnībā aizliegt automašīnu ar dīzeļdegvielas vai benzīna dzinējiem tirdzniecību.


Latvijā līdz 2025. gadam būs vismaz 1000 publiskās uzlādes pieslēgvietas. AS Latvenergo prognozē, ka līdz 2030. gadam Latvijā būs 36 500 elektroauto, ja atbalsta pasākumi būs tādi kā šobrīd. Elektrum uzlādes tīklā, kas savu darbību uzsāka 2019. gadā, patlaban ir pieejamas 44 pieslēgvietas. Līdz šī gada beigām plānots izveidot vismaz 84 pieslēgvietas.


“Rīgas pilsētā plānots uzstādīt vidēji ātrā tipa uzlādes stacijas (22 kW maiņstrāvas stacijas). Mikrorajonos plānots izveidot uzlādes laukumus ar vairākām uzlādes vietām, tajā skaitā īpaši ātrās uzlādes pieslēgvietas (22 kW maiņstrāvas līdz 150 kW līdzstrāvas). Elektrum uzlādes pieslēgvietas ir plānotas arī citās Latvijas lielākajās pilsētās. Tās pieejamas jau Jūrmalā, Liepājā, Aizkrauklē un Ķegumā, un drīzumā būs arī Valmierā, Jēkabpilī, Daugavpilī un Jelgavā.


Uzņēmumiem Elektrum piedāvā publiskās uzlādes pakalpojuma iekārtu nomu. Tāda pati iespēja ir individuālajiem lietotājiem. Norēķini tiek veikti, izmantojot Elektrum lietotni. Ir iespēja noslēgt pēcapmaksas līgumu un saņemt vienotu rēķinu, nevis maksāt par katru uzlādes reizi atsevišķi,” skaidroja Ansis Valdovskis.


Jāizvērtē ikdienas paradumi


Kā izvēlēties un uzlādēt elektroauto? Uz šo jautājumu atbildi palīdzēja rast AS Latvenergo elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills. Latvijā reģistrētie elektroauto gadā vidēji nobrauc no 13 000 līdz 21 000 km jeb attālumu, kas ir samērojams ar iekšdedzes automašīnu nobraukto distanci. Pētījumi liecina, ka Rīgas un Pierīgas autovadītāju ikdienas maršruta garums ir salīdzinoši neliels. 93% auto lietotāju nobrauc līdz 100 km dienā, no tiem 66% mazāk par 50 km.


“Līdz ar to elektroauto pieejamais nobraukums pilnībā apmierina šīs vajadzības,” tā Edgars Korsaks-Mills. Lai izvēlētos konkrētu auto modeli, vispirms jāizvērtē savi pārvietošanās paradumi un jāuzdod sev vairāki jautājumi: cik bieži izmantojat auto? Cik lielu attālumu veicat tipiskā darba dienā? Cik bieži un tālu veicat garākus braucienus? Kad, kur, cik ilgi auto tiek atstāts stāvēšanai? Vai mājoklī ir iespējams uzlādēt elektroauto? Vai auto iespējams uzlādēt darba vietā? Kur atrodas tuvākie publiskās uzlādes punkti? “Izvēloties piemērotāko elektroauto modeli, jāņem vērā ne tikai tā estētika, bet arī kopējais nobraukums un uzlādes specifikācija,” norāda AS Latvenergo elektromobilitātes eksperts. Pārvietojoties pilsētā, loģiska būs izvēle par neliela kompaktklases auto iegādi. Savukārt braucieniem ārpus pilsētas vai uzņēmuma specifikas dēļ tas var būt kāds elektriskais SUV.


Būtiska ir arī akumulatora izvēle – cik kilometru var nobraukt ar vienu pilnu uzlādi. Ja ikdienā pārvietojaties pilsētā, pilnīgi pietiekams ir arī mazākas ietilpības akumulators. Atkarībā no pārvietošanās paradumiem, elektroauto uzlādēt var arī ik pēc dažām dienām.”


Šī 26. maija vebināra “Cik strauji elektromobilitāte ienāk mūsu ikdienā?” video ieraksti un lektoru prezentācijas ir pieejami  Elektrum Energoefektivitātes centra semināru arhīvā.

Ilze Balcerbule @user_3213148
https://www.m.buvbaze.lv/user_3213148/
3 gadi 3 mēneši 14 dienu portālā
Bija online 17 stundas pirms
Meklētājs būvniecības nozarē