VNĪ pērn samazinājis degradēto būvju skaitu par 77 objektiem

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pērn samazinājis degradēto būvju skaitu par 77 objektiem, aģentūrai LETA pavēstīja VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viņš minēja, ka 2020.gadā kompānija mērķtiecīgi strādāja pie degradēto valsts īpašumu sakārtošanas, pārdošanas vai nodošanas citām iestādēm, tostarp pārdotas 59 vidi degradējošas būves, četras būves nojauktas, pieci objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām, bet deviņām kultūrvēsturiskajām ēkām atjaunotas fasādes un/vai jumti un degradācijas pazīmes novērstas.

Kompānijā arī atzīmēja, ka VNĪ pārvaldībā ik gadu nonāk virkne ministriju valdījumā esošu īpašumu, kuriem nav rasts pielietojums publiskai funkcijai un valsts iestādēm, likvidētas mācību iestādes reģionos, bezsaimnieka manta un likvidētu uzņēmumu īpašumi. Lielākajā daļā gadījumu īpašumu sastāvā ir sliktā tehniskā stāvoklī esošas būves, arī daļēji un pilnībā sagruvušas. 

Kopumā kopš 2018.gada sākuma, kad uzņēmuma portfelī bija apmēram 200 degradētu būvju (A un B kategorijas graustu), degradēto īpašumu skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi - šobrīd VNĪ pārvaldībā ir 96 degradēti īpašumi, no tiem 70 īpašumi atrodas reģionos, bet 26 - Rīgā. Attiecīgo īpašumu sakārtošanai VNĪ ir izstrādāts rīcības plāns.

VNĪ pārstāvji minēja, ka, īpašumiem nonākot VNĪ pārvaldībā, tiek novērtēts to stāvoklis, iespējas īpašumu izmantot valsts pārvaldes vajadzībām un izskatīti VNĪ nodoto īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenāriji. "Ilgtermiņā valstij neizmantoto īpašumu uzturēšana ir dārga. Piemēram, Tetera nama, kas ilgstoši nerod pielietojumu valsts vajadzībām un vairāk nekā 90% nama ir tukša, uzturēšana ik gadu valstij izmaksā 90 000 eiro. VNĪ kā reālu risinājumu Tetera nama tālākai attīstībai redz nama pārdošanu, saglabājot vietu muzejam, taču vienlaikus ir gatavi turpināt pārvaldīt ēku, ja nozare Tetera nama atjaunošanai un tālākai lietošanai rod nepieciešamo finansējumu un saturu," pauda kompānijā.

Vārna atzīmēja, ka VNĪ prioritāte ir esošā nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus nesošiem. Kopumā VNĪ 2020.gadā pārdevis 92 īpašumus par 3,506 miljoniem eiro.

Vārna minēja, ka lielākā daļa valsts pārvaldei nederīgo īpašumu tiek virzīti pārdošanai, daļa nodošanai citiem valdītājiem, daļa - atjaunoti, tostarp lielākoties kultūrvēsturiskie objekti. "Pārdošanā gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts vajadzībām nepieciešamo īpašumu sakārtošanai - mūsdienīgu un ilgtspējīgu biroju izveidei valsts iestādēm, kas rada publisko izmaksu ietaupījumu ilgtermiņā un sekmē valsts pārvaldes efektivitāti," pauda Vārna.

Tāpat VNĪ norādīja, ka valsts noteiktā juridiskā ietvara robežās 2020.gadā VNĪ nodrošināja atbalstu tiem nomniekiem, kuru uzņēmējdarbību ietekmēja ārkārtējā situācijas laikā noteiktie ierobežojumi. Pandēmijas ierobežojumu periodā atbrīvojot vai samazinot nomas maksu, kopumā VNĪ 2020.gadā atbalsts sniegts 182 no 630 komercnomniekiem, piešķirot atlaides vairāk nekā miljona eiro apmērā. Atbalsta sniegšana joprojām turpinās atbilstoši valdības lēmumam.

VNĪ dibināta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.