Āgenskalns - dzīvošanai arvien pieprasītāka apkaime ar savu īpašo auru

Apkaime Rīgā, Pārdaugavā – Āgenskalns - pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, iekļūstot Rīgas Top10 rajonu saraksta 4./5. vietā. To sekmējusi ne tikai šīs apkaimes īpašā aura, kuru var sajust liepu kroņu apskautajās ielās un daudzajos parkos, un kur līdzās sadzīvo dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamu namu projektiem.

Tā ir arī izcilas sasniedzamības vieta: līdz galvaspilsētas centram var nokļūt ātri, pat ar kājām. Apkaime Rīgā, Pārdaugavā – Āgenskalns - pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, iekļūstot Rīgas Top10 rajonu saraksta 4./5. vietā. To sekmējusi ne tikai šīs apkaimes īpašā aura, kuru var sajust liepu kroņu apskautajās ielās un daudzajos parkos, un kur līdzās sadzīvo dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamu namu projektiem. Tā ir arī izcilas sasniedzamības vieta: līdz galvaspilsētas centram var nokļūt ātri, pat ar kājām. 

Āgenskalnu mēdz ne tikai mīļi dēvēt par „Āģīti”, bet arī par „citu Rīgu”, jo, klejojot pa šīs zaļās apkaimes mazajām ieliņām, liekas, ka pilsētas duna ir apstājusies un esi nokļuvis savā, īpašā pasaulē.Tā, iepazīstinot ar Āgenskalnu, tā priekšrocībām un vēstures nostāstiem, saka Evija Zālīte, „Baltic Sotheby`s International Realty” pārdošanas konsultante. 

Rīgas tapšanas liecinieks. Dzirdēts šāds izteikums par Āgenskalna rašanos: tas gadsimtiem vērojis Rīgas tapšanu, līdz pats kļuva par daļu no pilsētas. Pārdaugava kā Rīgas priekšpilsēta sāka veidoties salīdzinoši vēlu. Līdz 15.gs. tai vietā pletušās pļavas, pēcāk sāka veidoties Rīgas namnieku un garīgo iestāžu muižiņas. Nosaukums „Āgenskalns” cēlies 17.gs. no tiesneša Henriha fon Hāgena muižas (vēlāk pazīstama kā Švarcmuiža) vārda. Cara laikā apkaimi nodēvēja par Hāgensbergu (vācu val. Hagensberg), kas vēlāk pārtapa tagadējā Āgenskalnā. 1786. gadā Hāgensbergu iekļāva Rīgas trešajā priekšpilsētā. Tolaik tur galvenokārt mitinājās vienkāršie ļaudis: latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži.  18.gs. beigās Āgenskalns kļuva par turīgo rīdzinieku, t.sk., vācu birģeru, muižiņu un atpūtas zonu. 1824. gada Pārdaugavas plāns un ceļu apbūves zīmējumi liecināja par jaunas dzīves sākšanos. 1788. gadā Āgenskalnā bija tikai 112 ēkas, bet 1853. gadā – 294 apbūvēti zemes gabali. Viena no blīvākajām apbūvēm izveidojās gar vēlāko Lēģera (Nometņu) ielu, kas veda uz Māras dzirnavām. Nometņu ielas abās pusēs, iekļaujoties nelīdzenajā kāpu reljefā, stihiski veidojās neregulārs, sazarots līkumainu šķērsielu tīkls. Mūsdienās šis Pārdaugavas senākais 18. – 19. gs. vienlaidus apbūves rajons (teritorija starp Nometņu, Slokas, Eduarda Smiļģa un Talsu ielu) ar seno ielu tīklu ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis – „Pārdaugavas apbūves fragments”.

Blīvs kultūrslānis Āgenskalna nami laika griežos tikuši pamatīgi skarti: karu laikos nodedzināti, tad – atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

Āgenskalna namu arhitektūrā savijušies dažādi laikmeti. Apbūvē pārstāvēti visi 19.–20. gs. stilistiskie virzieni: klasicisma atskaņas, eklektika, jūgendstils, nacionālais romantisms, ko papildina arī Padomju laika un mūsdienu arhitektūras paraugi. Rīgā reti kur vienkopus atradīsiet tik daudz koka arhitektūras pieminekļu kā Āgenskalnā.Āgenskalna burvību cilvēki novērtē ne tikai mūsdienās. Šo apkaimi savulaik ir iecienījušās daudzas, Latvijai nozīmīgas personības: te bruģi minis teātra patriarhs Eduards Smiļģis, pie dzejnieka Ojāra Vācieša dzeja „atnākusi”, staigājot pa Āgenskalnu un gar Māras dīķi. Šeit O. Vācietis sajutis Krišjāņa Barona, Raiņa, Aspazijas, Plūdoņa, Akuratera, Brīvzemnieka, Merķeļa, Dārziņa un daudzu citu reiz Pārdaugavā dzīvojušo dižgaru klātbūtni. Tik biezs ir bijis Pārdaugavas kultūrslānis. 

Apkaime, kas mūsdienās strauji attīstāsAizvadīto gadu laikā Āgenskalns kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Rīgas rajoniem dzīvošanai, iekļūstot Rīgas Top10 rajonu saraksta 4./5. vietā (pēc darījumu aktivitātes). Pērn šajā apkaimē bijis ne tikai lielāks pieprasījums, bet arī tirgū parādījušies jauni nekustamo īpašumu piedāvājumi. Kā liecina „Baltic Sotheby`s International Realty” apkopotie Valsts Zemes dienesta dati par darījumu aktivitāti Āgenskalnā 2017. gadā un gadu iepriekš, redzams, ka pērn notikuši 24 dzīvokļu darījumi summā no 150 000 EUR (premium segments). Salīdzinājumam: 2016. gadā šai pievilcīgajā Pārdaugavas rajonā fiksēti 22 dzīvokļu darījumi summā no 150 000 EUR, lauvas tiesa - 20 darījumi - no tiem notika projektā „Māras dārzi” I kārtā (Liepājas ielā 2). Gan 2016., gan 2017. gadā kopā fiksēti arī trīs premium segmenta privātmāju darījumi (summā no 150 000 EUR).

Šo apkaimi īpaši iecienījis vietējais īpašumu pircējs, īpaši - ģimenes ar bērniem, kas labprāt iegādājas īpašumā gan mājokļus renovētajos namos, gan arī jaunajos projektos. Āgenskalnu raksturo daudzveidīgs īpašumu piedāvājums: vēsturisku vērtību cienītāji atradīs renovētus, koka arhitektūras pieminekļus, ir arī premium segmenta īpašumi, gan arī t.s. vidējās klases mājokļi. Atšķirībā no citām Rīgas priekšpilsētām, Āgenskalnā noteicošo lomu saglabājuši brīvi stāvoši mazstāvu koka nami. Tādēļ rajonam raksturīga iezīme ir liels apjoms mazdzīvokļu objektu. Tās ir nelielas, dažu (divu, maksimums – 10) dzīvokļu ēkas. Atsaucoties pieaugošajam tirgus pieprasījumam, projektu attīstītāji realizē jaunus dzīvojamo namu projektus, un Āgenskalna apkaime piedzīvo strauju attīstību, kurai tiek prognozēts potenciāls arī nākotnē. 

Dzīvojamo namu projekti, kas atrodas tuvāk gleznaināko skatu vietām pie Daugavas, piekļaujoties „klasiskajām” Āgenskalna robežām, piemēram, Ķīpsalas projekts „Ģipša fabrika” vai Klīversalas „River Breeze Residence”, vai “Filozofu rezidence” vairāk orientējas uz t.s. augstākā komforta līmeņa jeb luksus apartamentu klientiem. Tie ir gan vietējie pircēji, gan arī ārvalstu uzņēmumu un vēstniecību darbinieki. Šādos projektos dzīvokļu ar pilnu apdari cenas sākas no 2500 EUR/m² . Pieminams ir arī Kalnciema ielas vēsturiskās koka apbūves rajonā esošais, atjaunojamais „Melnsila kvartāls”. Tas ir šarmants mazdzīvokļu namu projekts, kura ietvaros atjaunoti divi mazstāvu dzīvojamie koka nami un kuriem līdzās nākotnē plānots būvēt modernā arhitektūras stilā ieturētu dzīvojamo ēku, kas harmoniski iekļausies esošajā koka arhitektūras vidē. Turpat netālu atrodas Alises ielas nams: skaisti renovēts, 1899. gadā pēc arhitekta Edgara Voldemāra Frīzendorfa ieceres projektētais, nams ar vēsturisko šarmu, kā arī pavisam jauns projekts:  „Kalnciema kvartāla rezidences”. Tā ir bijusī fabrika, kas pārtapusi par modernu dzīvojamo kvartālu ar unikālu koplietošanas telpu konceptu, sporta klubu un bērnu atpūtas laukumu. Dzīvojamo apartamentu klāstu ir papildinājis arī neparasts projekts Promenāde, kas īstenots Daugavas kreisajā krastā paralēli Mūkusalas ielai un topošajai pastaigu promenādei gar Daugavu. Divi industriālie korpusi, kuru apkārtnē ir daudz modernu biroju, tiek pārbūvēti par ēkām ar loftiem, kuriem piemīt visas izteikti kvalitatīvas dzīves vides iezīmes.

Jaunie profesionāļi iecienījuši projektu „Māras dārzi” bijušās fabrikas „Aurora” teritorijā, pie gleznainā Māras dīķa. Projekta pirmās kārtas ietvaros visi aptuveni 154 dzīvokļi ir izpārdoti, bet pašlaik norit projekta attīstības otrā fāze, kuras ietvaros plānots izveidot vairāk nekā 50 jaunu dzīvokļu. Šādos, t.s. vidējā segmenta dzīvokļu projektos, cenas dzīvokļiem ar pilnu apdari ir ap 1700 EUR/m².Āgenskalna apkaime ir arī ļoti perspektīva īres tirgus attīstībai, domā E. Zālīte, „Baltic Sotheby`s International Realty” pārdošanas konsultante. Pārdaugavā pašlaik izvietojušās četras izglītības iestādes: RTU, LU, RISEBA un RSU, un dažas no tām iecerējušas vērienīgus attīstības plānus. Pēc speciālistu prognozēm, attīstot šīs teritorijas, ievērojami palielināsies ne tikai tajā studējošo skaits, bet arī attīstīsies apkārtējā teritorija, ko sekmēs pieprasījums gan pēc īres mājokļiem, izklaides vietām u.c., parādīsies jaunas darbvietas ne tikai uz akadēmiskā personāla bāzes, bet arī dažādu servisa iestāžu rēķina. Ja 2017. gadā šajā teritorijā (uz 4 augstskolu rēķina) uzturējās apmēram 10 000 cilvēku, tad līdz 2024. gadam Daugavas kreisajā krastā varētu uzturēties jau ap 37 000 studentu un akadēmiskā personāla, no tiem ap 8 tūkstoši būtu ārvalstu studenti. Tādēļ tiek prognozēta īres tirgus aktivizēšanās, kas arī sekmēs Āgenskalna apkaimes vēl straujāku attīstību.