Kurš iegūs no kvotām vēja parkiem?

Jau šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiks skatīts jautājums par kvotu sistēmas ieviešanu likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", paredzot mākslīgu vēja elektrostaciju jaudu ierobežošanu līdz 2029.gadam. Latvijas vēja enerģijas asociācija (VEA) aicina neatbalstīt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) virzīto priekšlikumu, jo tas būtiski kropļotu enerģijas tirgu, radītu riskus investoriem, kavētu Latvijas iespējas sasniegt Eiropas Savienības klimata politikas mērķus un būtībā ignorētu faktisko ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Reāla vides izvērtēšana vai mehāniskas kvotas?

Plānotie grozījumi likumā ignorē reālo ietekmi uz vidi un sabiedrību, aizstājot to ar mehānisku kvotu sistēmu un norādot, kādu jaudu drīkst uzstādīt neatkarīgi no konkrētās teritorijas specifikas. Tie radītu virkni juridisku risku un neatbilstību tiesību sistēmas pamatprincipiem.

"Piedāvātais regulējums radītu mākslīgu deficītu jau ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa laikā, dodot priekšrocību projektiem, kas ieguvuši akceptu agrāk, neatkarīgi no to finansiālās kapacitātes. Savukārt jauniem projektiem attīstība būtu bloķēta, pat ar pietiekamu finansējumu, sabiedrības atbalstu un pozitīvu IVN novērtējumu," skaidro Renārs Urbanovičs, VEA padomes loceklis.

Plānotā kvotu sistēma neatspoguļotu arī faktisko tirgus pieprasījumu un piedāvājumu. Šāda pieeja kavētu kvalitatīvu projektu īstenošanu, radītu necaurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, dublētu jau pastāvošos pašvaldību instrumentus teritorijas plānošanā, radot nevajadzīgu regulējuma slogu un veicinot korupcijas riskus.

"Vēja parku izvietošana jārisina pašvaldību teritorijas plānošanas līmenī, balstoties objektīvos datos, ietekmes uz vidi novērtējumos un sabiedrības interesēs, nevis mehāniskās kvotās. Kvotu ieviešana tikai palielinās birokrātiju un bremzēs investīciju piesaisti, kamēr pašvaldībām jau šobrīd ir instrumenti, lai sabalansētu teritorijas attīstību ar iedzīvotāju vajadzībām un dabas aizsardzības prasībām," Toms Nāburgs, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs.

Spēles noteikumu maiņa grauj tiesisko paļāvību

"Attīstītāji Latvijā ir ieguldījuši ievērojamus resursus, paļaujoties uz spēkā esošo regulējumu, kas neparedzēja kvotu sistēmu. Šādas sistēmas ieviešana ar atpakaļejošu spēku praktiski bloķētu jau uzsāktos projektus, liedzot īstenot ieceres, kurās jau ieguldīti līdzekļi un uzņemti tiesiski pienākumi. Tas ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības un samērīguma principiem, apdraudot stabilus uzņēmējdarbības vides pamatprincipus valstī," uzsver T. Nāburgs.

Šāds solis varētu radīt starptautisku tiesvedību riskus pret Latvijas valsti un rezultēties ar būtiskām kompensāciju izmaksām investoriem. Turklāt piedāvātie grozījumi būtu pretrunā Satversmes tiesas judikatūrai un Enerģētikas likuma pamatprincipiem, kas paredz skaidru, prognozējamu un tiesiski drošu regulējumu enerģētikas nozarē.

Jaudu ierobežojumi bremzētu ne vien vēja enerģijas attīstību, bet arī mazinātu citu energoietilpīgu industriju, tostarp datu centru un ūdeņraža ražotņu, ienākšanu un attīstību Latvijā. Tas radītu diskrimināciju enerģētikas nozarē strādājošajiem uzņēmējiem un raidītu signālu potenciālajiem investoriem, ka valsts normatīvā vide ilgtermiņā ir nestabila, neprognozējama un pakļauta politiskām svārstībām. Turklāt šāda pieeja nonāk pretrunā ar KEM pausto nostāju, ka atjaunojamo energoresursu attīstība Latvijā balstās uz brīvā tirgus ekonomikas principiem un investīciju piesaistes veicināšanu.

Faktiskās tirgus prognozes

Līdz 2030.gadam Latvijā prognozējama ne vairāk kā 180 vēja turbīnas ar kopējo uzstādīto jaudu ap 1200 MW. Fakts, ka uzsākti daudzi IVN procesi, nenozīmē, ka tie visi tiks akceptēti. Projektu īstenošana būs atkarīga no tīkla kapacitātes, IVN rezultātiem, militāro radaru ierobežojumiem, iedzīvotāju atbalsta un finansējuma pieejamības. Līdz ar to kvotu sistēmas ieviešana ir nepietiekams un faktiski nepamatots risinājums, kuru attīstītāji izvēlēsies apstrīdēt Satversmes tiesā.

Jārod līdzsvaroti un sapratīgi risinājumi

"Aicinām atteikties no kvotu sistēmas IVN likuma ietvaros un stiprināt pašvaldību pilnvaras teritorijas plānošanas procesā, nodrošinot, ka lēmumi ir balstīti objektīvos faktos, pētījumos un sabiedrības interesēs. Aicinām neatbalstīt virzīto likumprojektu un turpināt dialogu ar nozari un kopīgi meklēt līdzsvarotus risinājumus," rosina T.Nāburgs.

Latvijai ir jānodrošina stabila, prognozējama un investoriem draudzīga enerģētikas politika. Tikai tā mēs varam piesaistīt investīcijas un sasniegt 2030.gada mērķus atjaunojamās enerģijas īpatsvaram.

Papildu informācija:

Inese Ķikute-Tītmane

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas komunikācijas konsultante