Nekāds cenu pieaugums Latvijas mājokļu tirgū šogad nav gaidāms! Koronavīrusa pandēmijas dēļ. Bet, cik liela būs cenu samazināšanās, atkarīgs no ekonomiskās situācijas normalizēšanās ātruma. 

Uzņēmums Arco Real Estate uzskata, ka Latvijas mājokļu cenas labākajā gadījumā samazināsies par 3 %, sliktākajā – par 10 %. Šādi skaitļi minēti Arco Real Estate sagatavotajā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus apskata prezentācijā par 2019. gadu.

 
Nākotnes prognozes

 
Prezentācija bija veltīta pagājušajam gadam, tomēr šobrīd lielāko Latvijas nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku daļu uztrauc tirgus tuvākā nākotne. „Ja situācija pasaules un Latvijas ekonomikā uzlabosies vasarā vai septembrī, tad cenu kritums 2020. gadā tiek prognozēts 3 -5% robežās. Ja krīze turpināsies līdz gada beigām, cenu kritums var sasniegt 10%. Pilnīgi skaidrs ir tas, ka cenu pieaugumu šogad nepieredzēsim, ”– šādu viedokli par sāpīgo tēmu pauž Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs. Saglabājot piesardzību, viņš skaidro, ka kopš koronavīrusa parādīšanās ir pagājis maz laika, tāpēc ir neiespējams sniegt precīzu prognozi. Kaut kādus provizoriskus un pamatotus secinājumus, uzskata eksperts, varēs izdarīt jūnijā, tas ir, pēc trim mēnešiem kopš brīža, kad tika pasludināts par ārkārtējās situācijas ieviešanu Latvijā. 

Saprotams, ka situācija dažādos dzīvojamā tirgus segmentos būs atšķirīga. “Vislielāko cenu samazinājumu, visticamāk, izjutīs sērijveida dzīvokļu segments,” prognozē speciālists. Tas nav pārsteidzoši, jo galvaspilsētā padomju laikā būvēto mājokļu segmentā stagnācija sākās jau pērnā gada vasarā. Savukārt privātās apbūves zemesgabaliem vislabākajās vietās paredz cenu stabilitāti.
Nekustamā īpašuma aksioma skan šādi: tas ir produkts, kas ilgtermiņā vienmēr saglabā savu vērtību. To norāda Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits, kas atbalsta kolēģi, vēlreiz uzsvērdams, ka šobrīd izteikt simtprocentīgi ticamas prognozes ir grūti. Ar lielu varbūtību var runāt par to, ka 2020. gadā darījumu skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, samazināsies, kā arī par to, ka notiks cenu korekcija. Dabiska korekcija, bez katastrofāla sabrukuma un panikas.
“Ir jāsaprot, ka nekustamā īpašuma cenas nemainās ar tādu dinamiku kā akciju cenas biržā,” panikas cēlējus mierina Aigars Šmits. Lai arī daži pircēji mēģina ārkārtējās situācijas laikā diktēt savas cenas, nav ekonomiska pamatojuma izteikt spriedumus par katastrofu. Nekustamā īpašuma īpašnieki, kuriem nav nekādu finansiālu grūtību, diezin vai pārdos to ciešot zaudējumus. Visticamāk viņi vienkārši izņems īpašumu no piedāvājuma līdz tam brīdim, kad situācija nekustamā īpašuma tirgū kļūs mierīgāka un mazāk emocionāla.
Veiktie darījumi, lai arī mazākā skaitā, turpināsies. Gan maijā, gan vēlāk, kad beigsies koronavīrusa pandēmija. Tas, ko šodien vērojam nekustamā īpašuma tirgū, ir īslaicīga situācija, kuru vajag pārdzīvot. Nezaudējot gara spēku un pamatojoties uz vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi ar Latvijas nekustamo īpašumu, Māris Laukalējs uzskata, ka iespējams šāds scenārijs: 2022. gads nāks ar diezgan manāmu cenu pieaugumu. 

2019.gada rezultāti

Cerēt uz to, ka Covid-19 pandēmijas sekas Latvijas nekustamā īpašuma tirgū nebūs tik dramatiskas kā tās, kuras mums nācās pārdzīvot 2008. -2009. gadā, ļauj tirgus attīstības temps 2019. gadā. Tajā nebija vērojams nekāds cenu kāpums vai milzīgs pieprasījums. Viss notika dabisko procesu ietvaros. Visspilgtākā iezīme ir jaunu dzīvokļu pārdošanas skaita pieaugums. Pērn galvaspilsētā reģistrēti 2 138 šādi darījumi, no kuriem 1 540 ir jaunie dzīvokļi mikrorajonos un 598 – centrā (Arco Real Estate dati), gadu iepriekš fiksēti attiecīgi šādi cipari: 1 769 = 1 117 + 652. Izrādās, ka mājokļu pārdošanas apmērs galvaspilsētas jaunajos projektos pērn pieauga par 8%, bet mikrorajonos – par 38%. Centrā tas samazinājās par 8,3%.

 
Arco Real Estate aprēķini: 2019.gadā Rīgā vairāk nekā 250 000 eiro ir samaksāts par 108 jauniem dzīvokļiem; no 200 000 līdz 250 000 eiro – par 54; no 150 000 līdz 200 000 – par 162. Šajā klasē populārākie un pieprasītākie mājokļi, kuru cena ir no 100 000 līdz 150 000 eiro – fiksēti 686 šādi darījumi, un no 50 000 līdz 100 000 – 946. Atlikušie ir lētāki par 50 000 eiro.

 
Pārdošanas statistikas analīze, izmantojot kvadrātmetra vienības vērtību, uzrādīja, ka Latvijas galvaspilsētas jaunbūvēs pircēji visbiežāk (443 reizes) ir veikuši darījumu, kur kvadrātmetra cena bija robežās no 1 400 līdz 1 600 eiro. 320 pirkuma līgumos kvadrātmetra izmaksas bija 1 600 -1 800 eiro, 244 līgumos – 1 200 -1 400. 85 veiktajos darījumos jaunie dzīvokļi mikrorajonos bija dārgāki 2 000 eiro par kvadrātmetru, 89 – no 1 800 līdz 2 000. Vislielākais pieprasījums Rīgas mikrorajonos bija jaunajiem divistabu dzīvokļiem (711 darījumi) un trīsistabu dzīvokļiem (525). Darījumi ar vienistabas vai studio tipa dzīvokļiem fiksēti 161 reizi, ar četristabu – 126. Pērn Rīgā tika pārdoti 38 dzīvokļi jaunajos projektos, kur kvadrātmetra vērtība pārsniegusi 3 000 eiro.

 
Savukārt Rīgas centrā līdz 2020. gada sākumam vidējā cena jaunajos projektos sasniedza 2 010 eiro atzīmi par kvadrātmetru. Bet no 598 centrā veiktajiem darījumiem tikai divos gadījumos pircēji par kvadrātmetru samaksāja vairāk nekā 4 000 eiro (kopumā galvaspilsētā, ņemot vērā sekundāro tirgu, šāda cena fiksēta 16 reižu), sešos gadījumos – no 3 800 līdz 4 000 par kvadrātmetru, 10 – no 3 400 līdz 3 800, 20 – no 3 000 līdz 3 400. Šādas naudas summas pircēji piekrita maksāt, izvēloties patiesi labākos mājokļa variantus. Ja runājam par vidējo statistisko pieprasījumu, tad visvairāk (169) pārdošanas darījumu centra jauno projektu segmentā veikts par cenu no 1 800 līdz 2 000 eiro par kvadrātmetru.
Ja vērtējam ne tikai jauno mājokļu, bet visus pārdošanas darījumus, tad Rīgas centrā pagājušais gads bija gandrīz identisks 2018.gadam, tas ir, 1 901 pirkuma darījums pērn un 1 916 – gadu iepriekš. Vienīgā atšķirība – būtisks procentuālā izteiksmē (+67%) dzīvokļu pirkumu pieaugums Vecrīgā. 2018. gadā fiksēti 49 šādi darījumi, 2019. gadā – 82. Žurnāls m2 un portāls varianti.lv to saista galvenokārt ar pieaugošo pieprasījumu pēc dzīvokļiem, kuri bija paredzēti turpmākajai īstermiņa iznomāšanai ārvalstu tūristiem.

 
Klusajā centrā pērn 150 dzīvokļiem mainījās īpašnieki (gadu iepriekš – 140), tuvajā centrā – 857 (761), centra perifērijā – 812 (966). Dzīvokļu vidējā vērtība Rīgas centrā bija 1 929 eiro par kvadrātmetru.
Apskatot Rīgas masveida dzīvojamo produktu – sērijveida dzīvokļus, jāsaka, ka pērn tika pārdoti 4 947 dzīvokļi. Tas ir zemākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā. Aizpagājušajā gadā veikti 5 056 šādi darījumi, 2017.gadā – 5 183. 

 
2019. gadā Rīgā reģistrēti 192 darījumi ar zemesgabaliem, kas paredzēti privātajai apbūvei, 2018. gadā – 222. Galvaspilsētas apkārtnē šie rādītāji attiecīgi bija 1 314 un 1 396. Rīgā visaugstākā privātajai apbūvei paredzēto zemesgabalu cena pērn fiksēta Mežaparkā - 140 eiro par kvadrātmetru. Seko Āgenskalns – 61 eiro par kvadrātmetru, Vecāķi – 45, Bieriņi – 42. Zolitūde, Imanta un Ziepniekkalns – no 26 līdz 23 eiro par kvadrātmetru. Vislētākā zeme galvaspilsētā tiek piedāvāta Beberbeķos – 12 eiro par kvadrātmetru, Vecdaugavā – 9, Šķirotavā – 7.