PAMATI MĀJAI – KĀ TO PAVEIKT? Aktuālie padomi

PAMATI MĀJAI – KĀ TO PAVEIKT?

Trešdiena, 28 augustā, 2019

Pamati ēkai vienozīmīgi ir galvenais, to izbūve sastāda pat 20% no kopējām ēkas izmaksām, tādēļ šajā rakstā iespējams izlasīt kā nedaudz no šīm izmaksām iespējams ietaupīt, izmantojot materiālus ko vēlāk varēsim izmantot pārējā ēkas būvniecības procesā.

Pamatu izveide

   Pamatu izveide sākas ar būvbedres izstumšanu, šeit ir iespējami 2 varianti – A) noņemt visā pamatu platībā tikai zemes auglīgo slāni, tā parasti ir 30-50cm dziļuma robežās. B) noņemt zemes slāni līdz pat pamatu dziļumam.

   A variants parasti ir piemērots ēkām kuras pamatu daļas ir garas un ir salīdzinoši maz savienojošo pamatu, B variants būs vairāk piemērots ēkām kurām pamatu platība nav liela, bet ir daudz savienojošo pamatu daļu, pilnīga zemes slāņa noņemšana atvieglos veidņu montāžu, demontāžu vai pamatu daļu pārplānošanu.

   Tā kā mūsu pamatu daļas ir garas un nav daudz savienojošo pamatu daļu, tad mēs izvēlējāmies nostumt tikai zemes auglīgo slāni, šādi ieekonomējot uz  tehnikas izdevumiem. Kad nostumta zemes virsējā kārta, sākam pamatu daļu rakšanu, šeit protams neiztikt bez profesionāla traktorista (1.att), precīzām pamatu daļas atzīmēm un niveliera palīdzības(2.att).

   Pamatu dziļuma izvēle atkarīga no augsnes un ēkas stāvu skaita (smaguma), tā parasti ir no 1-1,5 metriem no zemes augšējās kārtas, mūsu pamatu rakšanas dziļums ir 1,3 metri. Precīzu pamatu izbūves dziļumu, jums palīdzēs noteikt būvinžinieris, iepriekš noņemot zemes slāņa paraugus no būvobjekta.

Ideālā gadījumā pamatu rakšana un būvniecība notiek vasaras periodā, kad zeme ir sausa, taču mūsdienās celtiecība norit daudz ātrāk un laikam vairs nepieškiram tik lielu nozīmi, arī mūsu pamatu izbūve notiek vēlā rudenī, kad visa zeme ir mitra, tādēļ šādā laikā ieteicams pamatu sānu daļā izveidot bedri (5.att), kurā sakrāties lietus ūdeņiem, kad bedre piepildījusies, lieko ūdeni pārsūknējam uz grāvi vai citu zemāku vietu, kur ūdens varēs netraucēti aizplūst.

   Mūsu gadījumā zeme ir mālaina, tādēļ pamatu apakšdaļā ieteicams izveidot spilvenu no raupjas grants un šķembām (6, 7.att) 150-300mm biezumā, šis spilvens nodrošinās to, ja laikā kad zeme būs sasalusi notiks zemes slāņa izmaiņas, šis izveidotais spilvens tās kompensēs, neizraisot pamatu deformāciju. Spilvena katru 100mm uzbēruma slāni ieteicams noblietēt ar vibroblieti (8.att).

Visērtāk pamatu veidņus būs veidot no īrētajiem pamatu orģinālajiem veidņiem, tiem ir ērta montāža, demontāža un tie ir stabili, taču karstajā būvniecības periodā tie ne vienmēr būs pieejami un to īres cena un transporta piegādes izdevumi būs pielīdzināmi jau pašu iepirktām OSB loksnēm, it īpaši ja vēl šīs loksnes vēlāk varēsim izmantot pārējos būvniecības darbos, jumtā vai starpstāvu konstrukcijās.

   Tieši šī iemesla dēļ nolēmām arī par labu OSB plāksnēm, no kā tad arī veidosim pamatu veidņus, tā kā mūsu ēka būs no vieglas konstrukcijas materiāliem (keramzīta blokiem un nesiltināta jumta seguma), tad arī pamatu platums nav nepieciešams liels, tas būs 250mm, tādēļ OSB loksnes ar 22mm biezumu pietiks lai izturētu betona slodzi (9.att).

   Lai betons nesabojātu OSB loksnes un tas būtu gludāks, loksnes apvelkam ar plēvi, piestiprinot tās ar skavām (10.att). No OSB loksnēm izviedojam ko līdzīgu pamatu blokiem, tos sastiprinam izmantojot PPR caurules, kuras sagriežam nepieciešamajā pamatu platuma 250mm, tās kalpos kā atdure starp loksnēm, caur kurām ar vītņu stieņu palīdzību (12.att) loksnes nostiprināsim.

Kad esam izveidojuši pamatu blokus (13.att), pienācis laiks to montāžai. Pamatu bloku montāžu sākam ar  pamatu gala sienu izveidi (14.att), kad abas gala sienas nostiprinātas, pēc nostieptas auklas montējam pamatu ārējās un iekšējās sienas (16.att), pamata veidņu blokus kopā sastiprinam ar dēlīšu palīdzību.

   Uz izveidotā šķembu spilvena veidņu montāža ir mazliet sarežģīta, jo kaut arī tiek izmantots nivelieris, tomēr zemes uzbērtā slāņa atšķirības ir jūtamas, ja ēka paredzēta ir smagākas konstrukcijas, tad iepriekš būtu jāuzlej betona pamata peda, kas pastiprinātu pamatu nestspēju, uz šīs betona pēdas būtu vieglāka arī veidņu montāža.

Kaut arī veidņi ir izturīgi, tiem tomēr būs jāiztur liels betona spiediens, tādēļ lai tie neizbīdītos un nesaliektos, tos papildus nostiprinam. Arī šoreiz lai iegūtu lielāku ekonomiju, pamatu nostiprināšanai izmantojam jumta spāres, kuras pēcāk noņemot, atkal varēsim izmantot jumta konstrukcijās. Veidņu nostiprināšanai pievēršam ļoti lielu uzmanību (18.att), jo vismazākais nenostiprinātais laukums var izvērsties ar veidņu pāraušanu. Vietās kur pamatos paredzēta elektroinstālācija, ūdens pievade vai kanalizācija, montējam lielāka diametra kanalizācijas caurules, caur kurām pēc veidņu noņemšanas būs iespējama šo instalāciju montāža (19.att).

  Lai lejot betonu būtu iespējams noteikt pamatu augšdaļas līmeni, nepieciešams veikt atzīmes, par līmeņa atzīmēm kalpos skrūves kas izskrūvētas caur OSB, tās montējam pēc līmeņa izmantojot nivelieri un auklu (20.att).

Kad veidņi nostiprināti, montējam tajos armatūras stieņus, mūsu būvei tie būs 12mm stieņi, kas tiks izvietoti 4 kārtās pamatu apakšdaļā un 4 kārtās pamatu augšdaļā, aptuveni 5-10 cm attālumā no pamatu augšdaļas un apakšdaļas.

   Par betonu izmantojam transportbetonu B-20, to iepildam ar šļūtenes palīdzību (22.att), lai veidņi izturētu slodzi, betonu veidņos iepildam pamazām, trijos piegājienos, lai slodze uz veidņiem veidotos pamazām (23.att). Ja betonu iepildīsim uzreiz, sākot no veidņa apakšdaļas līdz augšdaļai, slodze uz konkrēto vietu būs milzīga, kā rezultātā veidnis uzņemot šādu slodzi uzreiz, visticamāk neizturēs, kā rezultātā notiks veidņu pāraušana. Kad betons sapildīts varam atviegloti uzelpot, darbs veiksmīgi paveikts.

Pamatu veidņus ieteicams noņemt ne ātrāk kā pēc trim dienām, pa šo laiku betons būs kļuvis pietiekoši stingrs, lai tas pie veidņu demontāžas netraumētu pamatus. Tā kā uz veidņu lejasdaļu bija vislielākais spiediens, pamatu apakšējā daļa tika piebērta ar zemi, atskrūvējot stiprinājuma skrūves starp veidņiem, OSB loksnes pat ar pūlēm neizdodas noņemt, māla un zemes slānis kopā ar mitrumu, loksnes ir kā pielīmējis pie pamata, tos izdodas noņemt tikai ar tehnikas palīdzību (25,26.att).

   Kad pamatu veidņi noņemti, varam turpināt pamatu un zemes darbus, saviklt instalācijas, piebērt pamatus, u.c. Slodzi uz pamatiem nav ieteicams veikt ne ātrāk kā pēc 10 dienām, tādēļ šajā laika posmā nav ieteicams izmantot blieti, veikt mūrēšanas darbus u.c.

Ieteikums – kaut arī veidņu montāžai (savilkšanai) tika izmantotas paplatinātās paplāksnes vītņu stieņiem, tomēr dažās vietās kur slodze izrādījās lielāka, tās tika izrautas caur OSB plāksnēm. Ieteicam izmantot paplāksnes + finiera gabaliņus vai koka līstas, caur kurām izlaižam vītņu stieni, šādā viedā palielinot stiprinājuma laukumu vītņu stieņiem.

Ziņas un publikācijas topas sadarbība ar būvniecības namu "Kurši"! Īstie būvmateriāli: www.kursi.lv .

 

Vladimirs Klujevs @rubric
Руководитель проекта
5 gadu 3 mēneši portālā
Bija online 19 jūlijā 09:50
Meklētājs būvniecības nozarē